Nosaukums “adamīts” ir radies no franču zinātnieka-mineraloga uzvārdaI. Ādama, kurš pirmais aprakstīja šo minerālu. Eksistē arī citi adamīta un tā variantu nosaukumi: adamīns, kobaltoadampts, kuproadamīts, olnvents.
Adamīts ir gidroksilarsenats cinks, tam piemīt vairākas nokrāsas: bālgans, zaļgans, dzeltenīgs un purpura. Mirdzums – stiklains. Seno indiešu priesteri izmantoja šo minerālu astrālo ceļojumu veikšanai uz citām pasaulēm. Viņi meta ugunskurā speciālus augus, ieelpoja to smaržīgos dūmus, ielika mutē adamīta bumbiņu un pārgāja mirušo pasaulēs, pagātnē un nākotnē. Tika uzskatīts, ka adamīts sargā astrālā ceļotāja dvēseli no briesmām un palīdz viņam atrast ceļu atpakaļ uz savu ķermeni. Šo minerālu lika kreļļu veidā uz cilvēka, kuru bija plānots sniegt kā upuri, lai akmens palīdzētu viņam atrast ceļu uz savu pēcnāves māju. Talismana veidā, adamīts palīdz savam nēsātājam pieņemt pareizu lēmumu grūtā situācijā, dara viņu mierīgu, pārliecinātu par sevi, piesaista apkārtējo simpātijas. Adamīts spēj atbildēt uz katru īpašnieka jautājumu, it īpaši ja viņu satrauc nākotne. Uzskata, ka adamīts palīdz cilvēkam koncentrēties uz nospraustajiem mērķiem un atrast jaunus radošās aktivitātes virzienus. Adamīta gabaliņi kā amuleti veicina biznesu, jauna darba meklējumus un iekšēju izaugsmi. Pēc leģendas, adamīta minerāls ir spējīgs pasargāt cilvēku no ļauniem gariem. Senie indiāņi tam piedēvēju īpašu nozīmi, nēsāja sargātājus, kaklarotas ar adamītu. Senajā Grieķijā šo akmeni sauca par “Adaminra”, bet no Senās Romas atnāca vēl viens adamīna nosaukums. Grieķi uzskatīja, ka tas var pasargāt no ļaunas acs, bet romietes tam lūdzās, lai pieburtu vīriešus. Grieķijā jaunas meitenes to aplika pirms saderināšanās, bet Romā tieši otrādi – pēc kāzām. Nekādā gadījumā to nedrīkstēja nēsāt atraitnēm, jo tas varēja atnest kaitējumu un pat savas īpašnieces nāvi. Ārstnieciskās īpašības: Uzskata, ka adamīts palīdz savas nēsātājam tikt galā ar tādām slimībām, kā neirodermīts, alerģiski izsitumi, jauneklīgām pinnēm. Tas uzlabo vielmaiņu, veicina gremošanu un urināciju, palīdz izvadīt toksīnus no organisma. Priekš tā vajag nēsāt rokassprādzi no adamīta, kas ieskauts sudrabā. Zeltā iestrādāts akmens stimulē sirds asinsvadu sistēmu, uzlabo asinsriti. Eksistē daudzi reāli stāsti, kad krāsainais un dzīvelīgais adamīts labvēlīgi iedarbojās uz kuņģa-zarnu trakta darbību, visupirms, kvalitatīvi attīrīja zarnas no gadu gaitā uzkrātiem sārņiem, kas sakrājās no ķīmiskiem garšas, smaržas, apetītes un pārtikas veida ēdiena sārņiem, toksīniem, smagajiem metāliem, brīviem radikāļiem, pārmērīgā daudzumā, kuri obligāti rada labdabīgus un ļaundabīgus audzējus. Zaļganais adamīts apzīmē labvēlīgu ietekmi uz plaušu darbību, sirds un endokrīno dziedzeri, tai skaitā aizkrūts dziedzeri. Adamīti ar zilganiem punktiņiem attiecīgi ietekmējas uz kaklu, mutes dobumu, dzirdes orgāniem un tāpat arī uz endokrīno dziedzeri. Priekš šiem pašiem mērķiem adamītu labi izmantot nostāvējošā avota ūdenī. Maģiskās īpašības: Adamīts – tas ir akmens, kas ir apveltīts ar spēcīgu radīšanas enerģētiku. Reti ietekmē tiešu garīgo ietekmi, izņemot metafizisku dotību pastiprināšanos un saziņu ar dzīvojošajiem citās pasaulēs. Ja jūsu dzīvē emocijas regulāri ņem virsroku, tad spēsiet viegli kontrolēt savu emocionālo stāvokli un jums radīsies iekšējas stabilitātes sajūta. Mentālā līmenī apvieno prātu un sirdi, savieno saules pinuma, sirds un kakla čakras ar visuma prātu, dod sapratni un iekšējo spēku emocionālo problēmu risināšanā un stiprina dvēselisko gribu. Emocionālā līmenī palīdz skaidri noformulēt vajadzības, it īpaši kad jums vajag izmainīt emocionālo fonu starppersonu komunikācijā, lai atklātāk izpaustu savas jūtas. Ar šī akmens palīdzību var piesaistīt savai dzīvei prieku. Psiholoģiskā plānā veicina fokusēšanos uz konkrētu uzdevumu vai smaga lēmuma pieņemšanu. Palīdz atrast savu iekšējo “ES” un “vietu”, kur atrast atbildes. Taisnība, tās var izrādīties ne tādas, kā jūs gaidījāt, - šis akmens piedāvā jaunus, pārsteidzošus lēmumus, - bet jums viss izdosies, ja jūs noticēsiet tam. Čakras: Anahata, Višudha, kas ietekmē elpošanas orgānus, kaklu, dzirdes orgānus un ādas virskārtu. Raksta autors: Sandra Sermus [24]