Hrizoberils ir berilija alumināts, šo dārgakmeni nevar sajaukt ar īsto berilu, kas ir silikāts. Kristāls ir atrodams dzeltenā, dzeltenbrūnā vai dzeltenzaļā krāsā. "Kaķa acs" ir medus dzeltena, savukārt hrizoberila paveids aleksandrīts ultravioletajā gaismā ir zaļš, bet mākslīgajā apgaismojumā violeti sarkans. Tas ir pietiekami ciets, lai to slīpētu un iestrādātu rotaslietās. Lai gan tas nav plaši izplatīts, to ir iespējams atrast Brazīlijā, Mjanmā, Krievijā un Šrilankā.
To galvenokārt lieto trīs veidos. Pirmais bija populārs karalienes Viktorijas un karaļa Edvarda laikā, un tas ir atrodams senās kaklarotās, rokassprādzēs, auskaros un gredzenos. Otrais veids ir iecienīts juvelierizstrādājumu nozarē, to sauc par kaķa aci, tas veidojas gaismai krītot caur akmens šķiedrām, centrā izveidojas josla, kas izskatās līdzīga kaķa acij. Šo efektu var īpaši labi novērot, ja akmens ir slīpēts un pulēts apaļā kabošona formā. Kaķa acs hrizoberils parasti ir medus dzeltenā krāsā. Trešo un visdārgāko hrizoberila veidu sauc par aleksandrītu. Tas ir ļoti reti sastopams, un tam piemīt visneparastākā īpašība, ultravioletajā gaismā minerāls kļūst zaļš, bet mākslīgajā apgaismojumā violeti sarkans.
Indijā ticēja, ka "kaķa acs" pasargā valkātāju no ļauniem gariem, un indiešu filozofija, to saista ar veselību un pārticību. [2]
